Kā stress ietekmē mūsu veselību, un kā mēs varam ietekmēt stresu?

Mūsu izvēlētais uzturs vistiešākajā veidā ietekmē mūsu gremošanas sistēmas darbību, bet ir arī citi nozīmīgi faktori, kuri var to ietekmēt.

Stress ir organisma reakcija uz kādu neparastu kairinātāju – tā var būt ārēja faktora iedarbība (pārāk augsta vai zema vides temperatūra, trauma, stipras sāpes u.c.) vai psiholoģiska iedarbība. Stresu var izraisīt ne tikai kāds traģisks notikums, bet arī ikdienišķas lietas, kas kādam var izraisīt stresu, bet citam nē, piemēram, pārmērīga slodze darbā, eksāmeni, ilgstošs nogurums u.c. Šie dažādie kairinātāji izjauc organisma homeostāzi (iekšējās vides līdzsvaru), jo organisms reaģē uz nestandarta situāciju. Gremošanas traktu tas ietekmē vairākos veidos:

  • izmaina kuņģa-zarnu trakta kustības (peristaltiku=saraušanos),
  • izmaina gremošanas sulu sekrēciju,
  • palielina zarnu caurlaidību,
  • negatīvi ietekmē gļotādas atjaunošanos un apasiņošanu. [1]

Līdz ar to, tiek traucēta pilnvērtīga barības sagremošana un uzturvielu uzsūkšanās. Stress var izraisīt arī nopietnas gremošanas trakta saslimšanas, piemēram, kairināto zarnu sindromu [2], kunģa čūla un atviļņa slimību [3] . Kā arī stresa ietekmē cilvēki mēdz neapzināti mainīt savus ēšanas paradumus, ēdot pārāk daudz vai pārāk maz, kas var veicināt pārmērīgu svara zudumu vai pieaugumu. [4]

Stresa rezultātā izdalās tādi stresa hormoni kā epinefrīns un kortizols, kas palielina cukura līmeni asinīs [5]. Savukārt, adrenalīna ietekmē asinsvadi sašaurinās un tiek novērots paaugstinās asinsspiediens. [6]

Skaidrs, ka ne vienmēr no stresu izraisošiem faktoriem ir iespējams izvairīties. Bet ir daži veidi, kā var samazināt to ietekmi uz veselību.

Diēta.

  • Produkti, kas satur triptofānu palielina seratonīna („laimes hormona”) līmeni asinīs – rieksti, sēklas, sojas produkti, siers, vistas un tītara gaļa, spināti, ūdenskreses u.c. [7] Pārtikas produkti, kas satur triptofānu! 
  • Omega 3 saturoši produkti piedalās nervu šūnu veidošanā smadzenēs. Šīs taukskābes ir arī nepieciešamas lai aktivētu gēnus, kas piedalās serotonīna veidošanā. [8]
  • C vitamīns. Īpaši ziemā, kad neuzņemam tik daudz svaigu dārzeņu un augļu, iespējams, ka C vitamīns trūkst. Stresa situācijās palielinās nepieciešamība pēc C vitamīna, bet palielinot šī vitamīna daudzumu stresa hormona līmenis asinīs pēc spriedzes situācijas samazinās ātrāk. [9]
  • Stresa rezultātā tiek izjaukts zarnu mikrofloras līdzsvars. Līdz ar to, arī zarnu mikrofloras atjaunošana ir nozīmīga organisma līdzsvara nodrošināšanai. (Vairāk par zarnu mikrofloru te!)

Dzīvesveids.

  • Ja no stresoriem izvairīties nav iespējams, atrodi laiku dienā, kad vari darīt nodarbes, kuras tevi nomierina – raksti, lasi, izej pastaigā, atceries kādu sen aizmirstu hobiju, izmēģini kādu jaunu aktivitāti.
  • Ir pierādīts, ka meditācija palīdz nomierināt prātu un ķermeni. Varbūt ir laiks atrast vismaz brīvas 10 minūtes dienā, lai veltītu laiku tikai sev. [10]
  • Ja gluži sēdēt vienam klusumā šķiet galīgi garām, ir pierādīts, ka arī joga samazina stresa izraisītas problēmas. [11]
  • Savukārt, fiziskās aktivitātes ietekmē cilvēka labsajūtu. Pat ja stresa līmenis nemainās, cilvēki jūtas labāk. [12] Fizisko aktivitāšu laikā organismā izdalās endorfīni, kas liek cilvēkam justies labi un samazina sāpes. [13]

Novēlu jums atrast savu aktivitāti, kas jums sagādā prieku, atrast savu mīļāko veselīga ēdiena recepti un būt laimīgiem! 

– Topošā uztura speciāliste Inese Liepiņa

 

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s