Graudaugi – veselīgi vai labāk no tiem izvairīties?

Nu jau visiem aktuālais un simtiem reižu dzirdētais temats, par kuru ik katram ir viedoklis,  ir glutēns – sliktais lipeklis, kurš par katru cenu jāaizvāc no ikdienas ēdienkartes. Par to šodien nerunāsim. Īsumā – glutēnu nedrīkst uzņemt cilvēki, kuriem ir diagnosticēta celiakija, kas ir tikai 1% Latvijas iedzīvotāju. [1] Par to sīkāk, iespējams, kādu citu reizi. Bet ko iesākt pārējiem 99%? Vai tiem priecājoties par šo faktu vajadzētu skriet apēst baltmaizes šķēli ar ievārījumu?

Pēdējā laikā ir nācies dzirdēt daudz par graudaugiem – tie satur minerālvielas, ir labs šķiedrvielu un B vitamīnu avots. Protams, jāpiebilst, ka tas vairāk pilngraudu produktos, jo šos vitamīnus un šķiedrvielas satur grauda apvalks, kurš ražošanas procesā, lai iegūtu baltos, „tīros” miltus, tiek atdalīts. Un tā mūsu baltmaizē un makaronos paliek ogļhidrāti, bet pavisam niecīgs daudzums vajadzīgo uzturvielu. Arī tai nevajadzētu būt problēmai, ja cilvēks šos ogļhidrātus uzņem attiecīgi savām vajadzībām. Ja tiek plānots treniņš vai kāda gara pastaiga, baltmaizes šķēle, teorētiski, varētu būt labs enerģijas avots.

Tiesa, apskatot dažādus pētījumus var novērot pilngraudu produktu labvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību. Kādā klīniskajā pētījumā ar 33 dalībniekiem, kuriem ir liekais svars, grupai, kura lietoja pilngraudu produktus, sistoliskais spiediens samazinājās par vidēji 5,8mm Hg. [2] Pilngraudu iekļaušana uzturā var samazināt asinsspiedienu un uzlabot veselības stāvokli cilvēkiem, kuriem ir hipertensija. Kā arī kādā prospektīvā kohorta pētījumā tika skatīta pilngraudu produktu lietošanas saistība ar samazinātu miokarda infarkta risku dāņu populācijā, kur pierādīja, ka tieši rudzu maizes un auzu pārslu lietošana samazina miokarda infarkta risku. [3]

Ja graudaugiem piemīt šīs veselību veicinošās īpašības, tad kapēc cilvēki novēro sliktu pašsajūtu pēc miltu produktu lietošanas? Vai tas viss varētu būt placebo efekts pēc tam, kad salasāmies par to, ka glutēns salipina zarnas? Vai tomēr graudaugos, iespējams, slēpjas arī kas cits, kas varētu kaitēt mūsu veselībai?

Arvien plašāk lauksaimniecībā tiek izmantoti pesticīdi, Latvijā graudaugu kultūrām pēc 2012. gada datiem vidēji vienam sējumu hektāram tika izmantoti 1,04kg pesticīdu. Protams, tas neizklausās daudz, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, bet pēdējie publiski pieejamie dati ir no 2012. gada, bet jau tad visplašāk pielietotā darbīgā viela pēc centrālās statistikas pārvaldes datiem bija glifosāts (herbicīds, kurš slēpjas zem nosaukuma Raundaps). [4] Jāpiebilst, ka Raundapa pieejamība pēdējo gadu laikā ir palielinājusies. Apskatot produkta oficiālo mājas lapu, izskatās, ka ar šo herbicīdu viss ir kārtībā – tiek apgalvots, ka tas ne tikai ir efektīvs līdzeklis nezāļu apkarošanai, bet arī augsnē sadalās un ir drošs gan augiem, gan gala produktu patērētājam. [5] EPA (The Environmental Protection Agency) savā 87 lapu garajā apskatā pēta tikai to, vai glifosāti ir kancerogēni. Atzīstot, ka glifosāti drīzāk nav kanerogēni cilvēka organismam. [6] Bet vai šie savienojumi ir toksiski cilvēkam vai kā citādi ietekmē cilvēku veselību, te skatīts netiek. Pretēji pieņemtajam faktam, ka glifosāti sadalās, pētījumos glifosāts ticis atklāts urīna analīzēs arī Latvijas iedzīvotājiem – piedaloties 11 cilvēkiem no Latvijas vidējais glifosāta daudzums urīnā – 0,41µg/L [7]. Un tālāk jau var atrast visdažādākos pētījumus – gan tādus, kas apgalvo, ka nekādas izmaiņas no glifosātiem nav, gan tādus, kur tomēr tiek pieļauta doma, ka glifosāti spēj piesaistīties estrogēna receptoriem, mainot hormonu līdzsvaru un palielinot krūts vēža risku [8], kā arī spēj mainīt mūsu DNS [9] un joprojām tiek pētīts tas, vai šo pesticīdu lietošana tiešām ir droša. [10] [11]

Kopsavilkums:

  • ja ir skaidri zināms, ka graudaugi nesatur pesticīdus, tie noteikti ir labs enerģijas, minerālvielu, B grupas vitamīnu un šķiedrvielu avots cilvēkiem, kuriem nav glutēna nepanesamība,
  • manuprāt, trūkst datu par to, cik Latvijā šobrīd tiek izmantoti glifosātu saturoši pesticīdi, lai varētu vērtēt, vai Latvijā izaudzētie graudaugi ir vairāk veselīgi vai neveselīgi,
  • Eiropā veiktās analīzes liecina, ka glifosāts tomēr uzkrājas augos un nonāk arī mūsu organismā,
  • trūkst drošu un pārliecinošu pētījumu, kas pierādītu, ka glifosātu saturoši pesticīdi ir ne tikai „drīzāk vēzi neizraisoši”, bet arī citādāk droši cilvēkam.

Praktiski padomi:

  • ja izjūtat diskomfortu pēc graudaugu (maizes, makaronu, konditorejas izstrādājumu, griķu, auzu) lietošanas uzturā, pamēģiniet tos nedēļu izslēgt no uztura, un pavērojiet, vai ir kādas izmaiņas,
  • ja ir iespējams, izvēlieties bioloģiski audzētu izejvielu produktus,
  • ja tomēr izvēlaties graudaugus – rudzu, griķu un auzu audzēšanā 2012. gadā tika izmantoti mazāk pesticīdi kā miežu un kviešu audzēšanā,
  • nenoliedzami, ka pilngraudu vai rudzu maize būs veselīgāka izvēle par baltmaizi.

*Lai apskatītu oriģinālos informācijas avotus, spiediet uz attiecīgā cipara tekstā.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s